[intro]
Piedz
Un atkal līst asaras asinīs
Un atkal līst asaras asinīs
Asins traipi no asvalta pazudīs
Bet no tuvinieku atmiņām nekad
Un atkal līst asaras asinīs
Un atkal līst asaras asinīs
Asins traipi no asvalta pazudīs
Bet no tuvinieku atmiņām nekad
Man jau piegriezies, viņai mani nevajag
Kad zvanu - neceļ, kad rakstu – neatbild
Viņa mani negaida, kas ir nāve
Bez viņas nāve mani nebaida
Tu zini dzīvei jēga, no kurienes tev informācija
Drebošām rokām rakstīju
Savu pēdējo vēstuli uz rūtiņu papīra, papīra, papīra
Tajā dienā pa palodzēm sita lietus
Viņš nespēja atrast četrās sienās vietu
Kas spētu viņu nomierināt
Un šī diena neizvērstos traģēdijā
Beidzot zvana telefons, tā bija viņa
Un viņš pacēla
Sirds dauzījās kā traka, viņš nespēja izteikt ne vārda
Bet viņa teica:
„Piedod, atvaino, tava mīlestība akla ir
Lūdzu piedod, dzirdi!”
„Jā, dzirdu!” teica negribot
„Tava mīlestība ļāva man lidot
Kādēļ man melo? Es zinu, ka tu mīli
Bez tevis es nevaru iedomāties dzīvi
Bez tevis man vairāk neko nevajag”
Un pēc šiem vārdiem pēkšņi aptrūka saruna
Un viņš saprata, ka nekad nebūs kopā
Viņu salauza sāpes un mokas
Un viņš izlēca ārā pa logu
Tajā dienā pa palodzēm sita lietus
Viņš nespēja atrast četrās sienās vietu
Kas spētu viņu nomierināt
Un šī diena izvērsās traģēdijā
Piedz
Un atkal līst asaras asinīs
Un atkal līst asaras asinīs
Asins traipi no asvalta pazudīs
Bet no tuvinieku atmiņām nekad
Un atkal līst asaras asinīs
Un atkal līst asaras asinīs
Asins traipi no asvalta pazudīs
Bet no tuvinieku atmiņām nekad