[intro] Piedz Un atkal līst asaras asinīs Un atkal līst asaras asinīs Asins traipi no asvalta pazudīs Bet no tuvinieku atmiņām nekad Un atkal līst asaras asinīs Un atkal līst asaras asinīs Asins traipi no asvalta pazudīs Bet no tuvinieku atmiņām nekad Man jau piegriezies, viņai mani nevajag Kad zvanu - neceļ, kad rakstu – neatbild Viņa mani negaida, kas ir nāve Bez viņas nāve mani nebaida Tu zini dzīvei jēga, no kurienes tev informācija Drebošām rokām rakstīju Savu pēdējo vēstuli uz rūtiņu papīra, papīra, papīra Tajā dienā pa palodzēm sita lietus Viņš nespēja atrast četrās sienās vietu Kas spētu viņu nomierināt Un šī diena neizvērstos traģēdijā Beidzot zvana telefons, tā bija viņa Un viņš pacēla Sirds dauzījās kā traka, viņš nespēja izteikt ne vārda Bet viņa teica: „Piedod, atvaino, tava mīlestība akla ir Lūdzu piedod, dzirdi!” „Jā, dzirdu!” teica negribot „Tava mīlestība ļāva man lidot Kādēļ man melo? Es zinu, ka tu mīli Bez tevis es nevaru iedomāties dzīvi Bez tevis man vairāk neko nevajag” Un pēc šiem vārdiem pēkšņi aptrūka saruna Un viņš saprata, ka nekad nebūs kopā Viņu salauza sāpes un mokas Un viņš izlēca ārā pa logu Tajā dienā pa palodzēm sita lietus Viņš nespēja atrast četrās sienās vietu Kas spētu viņu nomierināt Un šī diena izvērsās traģēdijā Piedz Un atkal līst asaras asinīs Un atkal līst asaras asinīs Asins traipi no asvalta pazudīs Bet no tuvinieku atmiņām nekad Un atkal līst asaras asinīs Un atkal līst asaras asinīs Asins traipi no asvalta pazudīs Bet no tuvinieku atmiņām nekad