[1. pants]
Es lūdzu, mani atsieniet!
Es vēlos redzēt jūru, kā noriet saule
Bet šim jūsu žogam pavisam neredz cauri
Un kāpēc uzcēlāt tik augstu?
Es taču esmu godīgs, klausu, ne tā kā daudzums
Tad, kad blakām briesmas vienmēr saspicēju ausis
Drīz ziema un aukstums
Visu savu mūžu kalps jums
Es lūdzu, mani atsieniet!
Es vēlos satikt viņu, vēlos satikt īsto
Jūs taču zinat, es ārpusē nebūšu bīstams
Sajust, kā ir dzīvot pa īstam
Savu būdu es nododu citam
Es šeit neizturēšu, nosmakšu līdz rītam
Tur citur, zinu, zāle ir tik mīksta
Suņa sirds plīst man
[piedz.] x2
Kaut kur suns rej aiz sētas
Un vai lietus, vai vētras
Vai prieki, vai bēdas
Viņš paliek pie ķēdes
[2. pants]
Es lūdzu, mani atsieniet!
Es šajā pagalmā kā kastē, es vēlos paspēt
Savām acīm, ieraudzīt pats vēl
Ka laime kaut kur pastāv
Jūs teicāt neticēt masām
Jūs teicāt nedalīt pēc krāsām
Teikšu jūsu sirdsmieram
Viss bezkrāsains šķiet man
Es lūdzu, mani atsieniet!
Man nav vēlmes kost vai zem mašīnām skriet
Es zinu, ka nekad es nespēšu lidot
Bet tas netraucē sapņot, to zinot
Vai tiešām grūti atsiet?
Dāvāt pasauli vienam
Es jau gadsimtu vecs
Šī būs pēdējā ziema
Labāk iešaujiet pierē
Un lai ceļš ved pie dieviem
Nekā būt pie ķēdes vienam
[piedz.] x2
Kaut kur suns rej aiz sētas
Un vai lietus, vai vētras
Vai prieki, vai bēdas
Viņš paliek pie ķēdes