[1. pants] Es lūdzu, mani atsieniet! Es vēlos redzēt jūru, kā noriet saule Bet šim jūsu žogam pavisam neredz cauri Un kāpēc uzcēlāt tik augstu? Es taču esmu godīgs, klausu, ne tā kā daudzums Tad, kad blakām briesmas vienmēr saspicēju ausis Drīz ziema un aukstums Visu savu mūžu kalps jums Es lūdzu, mani atsieniet! Es vēlos satikt viņu, vēlos satikt īsto Jūs taču zinat, es ārpusē nebūšu bīstams Sajust, kā ir dzīvot pa īstam Savu būdu es nododu citam Es šeit neizturēšu, nosmakšu līdz rītam Tur citur, zinu, zāle ir tik mīksta Suņa sirds plīst man [piedz.] x2 Kaut kur suns rej aiz sētas Un vai lietus, vai vētras Vai prieki, vai bēdas Viņš paliek pie ķēdes [2. pants] Es lūdzu, mani atsieniet! Es šajā pagalmā kā kastē, es vēlos paspēt Savām acīm, ieraudzīt pats vēl Ka laime kaut kur pastāv Jūs teicāt neticēt masām Jūs teicāt nedalīt pēc krāsām Teikšu jūsu sirdsmieram Viss bezkrāsains šķiet man Es lūdzu, mani atsieniet! Man nav vēlmes kost vai zem mašīnām skriet Es zinu, ka nekad es nespēšu lidot Bet tas netraucē sapņot, to zinot Vai tiešām grūti atsiet? Dāvāt pasauli vienam Es jau gadsimtu vecs Šī būs pēdējā ziema Labāk iešaujiet pierē Un lai ceļš ved pie dieviem Nekā būt pie ķēdes vienam [piedz.] x2 Kaut kur suns rej aiz sētas Un vai lietus, vai vētras Vai prieki, vai bēdas Viņš paliek pie ķēdes