[1.pants]
Dzīvības sula kaut kā velk uz gultu
Pastaigas trulas atgādina man par amora bultām
Marmora grīdām gludām, bābām dumām
Bārmeni, veco zēn, man glāzi ruma
Šodien lieku malā liekas runas
Pasauli kā globusu abās rokās paņemu un turu
Pudeles brālis blakus ne pārāk smejošs
Stāsta man par debesīm, kur nonākot, var dejot
Par karu, automātiem, mīnām
Vagīnām un lidmašīnām
Tie visi viņa sapņi bija trauslāki par diegu
Viņš bieži prasīja man par to, kur skrienu
Viņš bieži nezināja, kāda šodien diena
Kurā datumā tev pieminekli cels ,un kurā, piespiedīs pie sienas
Tu nevari panākt, to, ko nevar panākt
Un, ja tu nemāki, tev nevar sanākt
Gribi braukt ar auto, tev nav jāminās, bet jāspiež pedāļi
Ja pasaule ir skola, tad tu esi pildspalvu ielikta penāli
Nesēdi tur, tev jākāpj ārā, jāraksta dzīvei scenārijs
[piedz.] x2
Šīs manas versijas par laiku
Šikā mersī varētu aizlaist uz līci Persijas
Dzersim rīt, vecīt
Un redzēsi, ka panākumi šodien no gaisa nekrīt
[2.pants]
Kādreiz ciemos gājām tāpat vien lai paklausītos plates
Tagad pārsūtam pa vadiem datus
Draugiem zvanam tikai tad, ja pietrūkst lats
Aiz loga paskrien gads, bet kādreiz vilkās nedēļas
Un par visu jauno šķiet, ka esmu kaut kur to jau redzējis
Tik nevaru atcerēties, kur
Galvenais, ka siltumā, un virs galvas jumts
Ir gaišs nav tumšs, kad aiz loga sveicina klusi mierīgi skaista diena
Un man pat netraucē tas, ka ir ziema
Pavasaris nesīs vakarus siltus, kurus varēsim iemūžināt bildēs
Un mūs vairs neiespaidos ne zvaigznes, ne pilnmēness
Kaut kur pa vidu starp ‘ņemt' un ‘dot', starp ‘krist' un ‘lidot'
Raujies uz pusēm, bet beigās paliec gribot
Un kurš tad noteiks, kuru sodīt
Un kurš tad noteiks, kas ir modīgi
Modīgi ir nebūt godīgam, savārīt putru, tad ātri notīties
Modīgi ir locīties, starp jocīgiem uzskatiem, pēc tam pašam mocīties ar tiem
Bet laiki mainās un skrien; cilvēks kā puteklis paliek starp tiem
[piedz.] x2
Šīs manas versijas par laiku
Šikā mersī varētu aizlaist uz līci Persijas
Dzersim rīt, vecīt
Un redzēsi, ka panākumi šodien no gaisa nekrīt