[1.pants] Dzīvības sula kaut kā velk uz gultu Pastaigas trulas atgādina man par amora bultām Marmora grīdām gludām, bābām dumām Bārmeni, veco zēn, man glāzi ruma Šodien lieku malā liekas runas Pasauli kā globusu abās rokās paņemu un turu Pudeles brālis blakus ne pārāk smejošs Stāsta man par debesīm, kur nonākot, var dejot Par karu, automātiem, mīnām Vagīnām un lidmašīnām Tie visi viņa sapņi bija trauslāki par diegu Viņš bieži prasīja man par to, kur skrienu Viņš bieži nezināja, kāda šodien diena Kurā datumā tev pieminekli cels ,un kurā, piespiedīs pie sienas Tu nevari panākt, to, ko nevar panākt Un, ja tu nemāki, tev nevar sanākt Gribi braukt ar auto, tev nav jāminās, bet jāspiež pedāļi Ja pasaule ir skola, tad tu esi pildspalvu ielikta penāli Nesēdi tur, tev jākāpj ārā, jāraksta dzīvei scenārijs [piedz.] x2 Šīs manas versijas par laiku Šikā mersī varētu aizlaist uz līci Persijas Dzersim rīt, vecīt Un redzēsi, ka panākumi šodien no gaisa nekrīt [2.pants] Kādreiz ciemos gājām tāpat vien lai paklausītos plates Tagad pārsūtam pa vadiem datus Draugiem zvanam tikai tad, ja pietrūkst lats Aiz loga paskrien gads, bet kādreiz vilkās nedēļas Un par visu jauno šķiet, ka esmu kaut kur to jau redzējis Tik nevaru atcerēties, kur Galvenais, ka siltumā, un virs galvas jumts Ir gaišs nav tumšs, kad aiz loga sveicina klusi mierīgi skaista diena Un man pat netraucē tas, ka ir ziema Pavasaris nesīs vakarus siltus, kurus varēsim iemūžināt bildēs Un mūs vairs neiespaidos ne zvaigznes, ne pilnmēness Kaut kur pa vidu starp ‘ņemt' un ‘dot', starp ‘krist' un ‘lidot' Raujies uz pusēm, bet beigās paliec gribot Un kurš tad noteiks, kuru sodīt Un kurš tad noteiks, kas ir modīgi Modīgi ir nebūt godīgam, savārīt putru, tad ātri notīties Modīgi ir locīties, starp jocīgiem uzskatiem, pēc tam pašam mocīties ar tiem Bet laiki mainās un skrien; cilvēks kā puteklis paliek starp tiem [piedz.] x2 Šīs manas versijas par laiku Šikā mersī varētu aizlaist uz līci Persijas Dzersim rīt, vecīt Un redzēsi, ka panākumi šodien no gaisa nekrīt