[1.pants]
Daba salādē mūs visus koferos un sākas ceļojums katram savs
Viens ar prāmi brauks, citam jārullē ar kājām
Tev iedod noteikumus, startu, bet nedod kompasu, nedod karti
Uzdevumu dosim mēs, tev tikai jāatzīmē mērķis šajās tabulās
Un tikai tad mēs izvērtēsim tavas spējas
Varbūt kādu cepumiņu pie tējas?
Tā lai veiksmīgs tev, kā saka, ceļavējš
Izmet pa pilsētu līkumu, kur cilvēki ar noteikumiem „Džungļu likumi”
Skrien pa dzīvi bet nemāk ātrumu nomest
Viņi nesaprot, ka katra spēle, tas ir process, tas ir process!
Un ja tu krīti, tad tev būs jāceļās
Un ja tu sāc, tad beigas nenokavē, lai ar kāds tu prātvēders
Muļķa loma nepatīk pat muļķiem
Un tas ir jāsaprot arī jauniem gurķiem
[piedz.] x2
Kā sauc to spēli, kuru spēlē?
Ar kādiem noteikumiem un kur tu tēmē?
Par ko tu strādā? Cik esi parādā tiem, kas par tevi gādā?
Vai jūties savā ādā, kad paskaties pa logu ārā?
[2.pants]
Mainīt, pirkt un pārdot, nu, tā kā Monopolā
Brīvos brīžos bumbu uzspēlēt ar visiem kopā
Dienas ar sajūtām it kā kristu akā
Kad ar vienu gājienu var zaudēt visu kā šahā
Tad es saņemos, paskatos apkārt
Tas ir kā golfa laukums vai aizaugusi pļava, kur pat fūzīti netīk kapāt
Kur pat sevi sanāk sūtīt ratā
Un tad es gaidu, lai kāds piezvana vai ciemos atnāk
Mana minūte tev ir kā stunda
Tavi parki, tie ir mani džungļi
Mēs spēlējam paslēpes, liekam notikumus kastēs
Neuztraucies, mēs visu paspēsim
Tas būs kā sprādziens viņiem, kad durvis atvērsim
Viss atkarīgs no tā, cik veiksmīgi izliksim kārtis
Pasaulē, kur lielās zivis aprij mazākās
Kur vienam viss, bet tev nekā
Kur loģika un sentēvu metodes sen, sen, sen vairs nestrādā
Un kāpēc pirmdienas liekas tik ātras kā rallijs
Tad, kad piektdienās ievelkās ballītes
Un tu pazūdi kaut kur starp Viļņu un Tallinu
Ar aliņu rokā kaut ko tikai sev saprotamu trallini
[piedz.] x2
Kā sauc to spēli, kuru spēlē?
Ar kādiem noteikumiem un kur tu tēmē?
Par ko tu strādā? Cik esi parādā tiem, kas par tevi gādā?
Vai jūties savā ādā, kad paskaties pa logu ārā?