[1.pants] Daba salādē mūs visus koferos un sākas ceļojums katram savs Viens ar prāmi brauks, citam jārullē ar kājām Tev iedod noteikumus, startu, bet nedod kompasu, nedod karti Uzdevumu dosim mēs, tev tikai jāatzīmē mērķis šajās tabulās Un tikai tad mēs izvērtēsim tavas spējas Varbūt kādu cepumiņu pie tējas? Tā lai veiksmīgs tev, kā saka, ceļavējš Izmet pa pilsētu līkumu, kur cilvēki ar noteikumiem „Džungļu likumi” Skrien pa dzīvi bet nemāk ātrumu nomest Viņi nesaprot, ka katra spēle, tas ir process, tas ir process! Un ja tu krīti, tad tev būs jāceļās Un ja tu sāc, tad beigas nenokavē, lai ar kāds tu prātvēders Muļķa loma nepatīk pat muļķiem Un tas ir jāsaprot arī jauniem gurķiem [piedz.] x2 Kā sauc to spēli, kuru spēlē? Ar kādiem noteikumiem un kur tu tēmē? Par ko tu strādā? Cik esi parādā tiem, kas par tevi gādā? Vai jūties savā ādā, kad paskaties pa logu ārā? [2.pants] Mainīt, pirkt un pārdot, nu, tā kā Monopolā Brīvos brīžos bumbu uzspēlēt ar visiem kopā Dienas ar sajūtām it kā kristu akā Kad ar vienu gājienu var zaudēt visu kā šahā Tad es saņemos, paskatos apkārt Tas ir kā golfa laukums vai aizaugusi pļava, kur pat fūzīti netīk kapāt Kur pat sevi sanāk sūtīt ratā Un tad es gaidu, lai kāds piezvana vai ciemos atnāk Mana minūte tev ir kā stunda Tavi parki, tie ir mani džungļi Mēs spēlējam paslēpes, liekam notikumus kastēs Neuztraucies, mēs visu paspēsim Tas būs kā sprādziens viņiem, kad durvis atvērsim Viss atkarīgs no tā, cik veiksmīgi izliksim kārtis Pasaulē, kur lielās zivis aprij mazākās Kur vienam viss, bet tev nekā Kur loģika un sentēvu metodes sen, sen, sen vairs nestrādā Un kāpēc pirmdienas liekas tik ātras kā rallijs Tad, kad piektdienās ievelkās ballītes Un tu pazūdi kaut kur starp Viļņu un Tallinu Ar aliņu rokā kaut ko tikai sev saprotamu trallini [piedz.] x2 Kā sauc to spēli, kuru spēlē? Ar kādiem noteikumiem un kur tu tēmē? Par ko tu strādā? Cik esi parādā tiem, kas par tevi gādā? Vai jūties savā ādā, kad paskaties pa logu ārā?