Es neesmu redzējis, ka Tu būtu pielicis pirkstu Manai kultūrai. Sūda ķēde, piedirstas bikses Un Wu drēbes — tas ir sūds, tās ir pierastas fiškas... Kur paliek pacani, kas ieraksta diskus? Kur paliek relīzes Un visi, kuriem hiphops — tas ir ierastais ritms? (Hm?) He, es zinu, ka es raudu par to bieži Jo man liekas, lai ko mainītu, vajag daudz par to bliezt; Un ko man darīt labāk — turēt zobos kaulu, vai to sviest, ko...? Un ir tās tendences, kas greizas liekas Tas nav gangsta reps, lai es teiktu, ka tās ir fake dziesmas... Bet tās ir fake dziesmas! Jo Tu melo pat tad Kad saki, ka dzīvo to visu, tev vajag beigt bliezt! Un tās sejas, kurās redzu — pacani lepni jūtas Par to, ka viņu vārdus paceļ... pazemes rap sūds? Pavirši teksti uz youtube bīta sagrūsti... Tu sadirs tā repu un kultūra slīkst, pazūdi Viss. Un drusku bijības pret fāteriem Tava ļečīšana ir kā ārstēt slimības ar plāksteriem! Reperi pavelkās, kad patīk plūsma. Iečeko šito: Jā, es pārstāvu to pagrīdes sūdu, pie miķa Klāt tā, ka statīvi lūst, plēšu dirsas tā kā Papīra tūtas, kartona paciki no Latvijas mūk Es laikam vienīgais turpinu celt te latiņas, sūtu Ko klasisku un jūtu, ka pārējais viss atmiņas būs... (viens...) Jā, tā ir tā lieta, kas man rūp, es Saku, ka es to dzīvoju, un bieži tas skan stulbi, jo Tas, kā es to redzu, ķipa, emsijaprāt Tu redzi sevi hiphopā, ja diski bembī ir pāris; es neesmu Jauns, es jau sen biju tāds, ja Tu to nezināji Tad hiphops Tev ir kā Bembija māte: miris Un kas tas nomirs īsti? Nesaki "drīz" Tas ir dzīvs, kamēr es esmu dzīvs; vārds