No mums nav vairāk atkarīgs nekas Kā ir, tā ir, kā būs, tā būs Pēc mums – beigta čūska, koks un dēls, Jo mazāk ir, jo mazāk žēl Cik regulārs ir kalendārs, kā tas apnicis, Pēc desmitā nāk vienpadsmitais septembris Skrien, tu skrien, tu vienmēr kaut kur bēdz Kā Titāniks no aisberga uz mājām Skrien, tu skrien no punkta A uz C, Bet kur tad vecais B? Tas ir jau garām Tāds rīts, vai tiešām esmu pamodies, Ja griesti ir, tad grīda būs Lai iet, nav jēgas pusē apstāties, Bet ja tas viss, tad tev paldies Cik regulārs ir kalendārs, kā tas apnicis, Pēc desmitā nāk vienpadsmitais septembris Skrien, tu skrien, tu vienmēr kaut kur bēdz Kā Titāniks no aisberga uz mājām Skrien, tu skrien no punkta A uz C, Bet kur tad vecais B? Tas sen jau garām Cik regulārs ir kalendārs, kā tas apnicis, Pēc desmitā nāk vienpadsmitais septembris Skrien, tu skrien, tu vienmēr kaut kur bēdz Kā Titāniks no aisberga uz mājām Skrien, tu skrien no punkta A uz C, Bet kur tad vecais B? Tas sen jau garām Skrien, tu skrien, tu vienmēr kaut kur bēdz Kā Titāniks no aisberga uz mājām Skrien, tu skrien no punkta A uz C, Bet kur tad vecais B? Tas sen jau garām.