Kontraflovs - Bermudu trijstūris lyrics

[1. pants: Van Semial] Es ņēmu mēriņus ballēs tik bieži Ka mani varēja saukt par zemestrīci (vai atzīmi) Kad planēju jautri debesīs (bet atzīmes?) Un skolā vienmēr paliku aiz strīpas kā kāja adidas biksēs Bet man bija palikt, ka tik vēl dabūju naļiku disenēm Kur čaļi mani grib izslēgt? Sejā sardoniska izteiksme Niezēja nagi parādīt viņiem, kas ir kas Bet es nemetu rapus, rādot klasi pats Es metu uppercut`us un blatus, biju Sabiedrības pāvam līdzīgs, nepaņēmis pats savu spalvu rokā Kaut vēlāk pizģījāt no manis čakus, pat Gribējāt savākt man*s timīšus, jo es biju pazudis bez pēdām Tikt ar sevi galā, lai izlīstu no salām ar lapām kā Kanāda, Diskiem kā garāžā, lai tribīnes pildītu līdz malām Moš' talants ir bagāžā; Bet zini Nākotne ir tikai laika forma Nemet zoli kārtīs, bet triec Nike LeBronus Zemē, lai atstātu pēdas, es laiku veltīšu, lai to dabūtu Neciešu slaista pozas, ja neesi pelnījis atpūtu [2. pants: Emu] Te neturpinātos lietas, tiesa, ja kā denominators Ietu bieži mēs tikai zem strīpas, citreiz, izliekot brīža domas Mums viss šķiet kā strīdi, jo Meco sist iet tos šķīvjus Un netiek nodeva jums, kaut redzat amatu spējas Jo ceļam pamatus mēs, bet tas, lai nonestu jumtus mums, un Pats tad to nost nesit, laiks nav upuris, draugs Man ar` top soļi, redzi, jo bija aiz muguras kauls Es tikai eju, jo te nestāvu kā kastrāti Un arī es prāvi maksāju par katru stundu ar katru stundu Kad tērēju laiku; Sākas saknes mums, kur katrs guļ Un mēs ejam tai virzienā, kur katrs augs Nākotne dārga, un es redzu – tu soli, bet speru atpakaļ to Es it kā ceļiem kāpj cenas, tik tāpēc nemetos zemu tajos Te es ķertu padomus, ja pametīsi kādu Kad pārsit domu, galva pušu, un nelīdz aspirīns ( -Vārds!) Galvas tukšas, jo te savas rīmes neradām pie pilna prāta Un arī manī mīt ego, kas ir neglīts un īgns Pat ja spēlē kā lego, būs netīrs šis brīdis Mūs nekad nevar izēst (nekad), jo mēs neesam pīzda [Piedz. 2x] Nozuduši tankkuģi, ne apkalpes locekļi Lai viņu dzīvības būtu kā pasaules nodevas (un mēs) varam atgriezties kā graizīti šķērēm Lai plūstu pa kanāliem kā smailītes un vēlreiz... [3. pants: InterMeco] Pievērtas acis, veicot tumšus pierakstus Bet ja mani sauc par vienpati, tad tikai vienmēr es pats Un tad es pazudu no redzes loka kā otra puse no ovāla Kā komā, un viss kustas no domām. Galvā pazemes ķeceri Tad pie dirsas tos, kas toreiz pameta manu ķermeni (pie dirsas!) Jo es paliku pie samaņas, bet ar „plugin'u” uz sirdi Tur sadega mani neceļi, sejas, kas palika, pazinu uz dzirdi Prāts slejas, taktika atmosties, bet to neceļ uz āru Man ir laika pietiekami un domas kā De Sent Antuānam Spraiga dzīve ir ko vērta, pat ja nesola tikai prieku Atradu ceļu uz priekšu, parādi papīrus, man jāceļas! Parādi komandas, rācijas saka, ka viss ir uz strīpas Man jāzina, viss, kas darāms un karsts kā misijās dzīts Turpināšu iet uz priekšu un smagi kā misiņa vīrs Sešas pēdas uz zemes, bet ne kā 2 metri Te ir vairāk kā pastāvēšana, ar sirdi tas ir K3F! [4. pants: Skutelis] Skutelis - Teikas rēgs Nihilista sejas izteiksme un veikla mēle Ceļos augsti un tad krītu tā kā skeita dēlis Tam nav nozīmes, jo dzīve ir vien beigta spēle No Čiekurkalna čiekuriem līdz VEFa sliedēm Teikas dzīvokļiem, kur zaļi rituāli stresu kliedē Mani mūzika šī dziedē: dzīvības viela un saknes Saplūstu ar bītu tā kā Brīvības iela un gatve Es esmu klints kā Īstvuds VEFs, Teika, Čiekurkalns ir mans Bermudu trīsstūris Posta pilnas sejas kā pēc baisas zemestrīces Neredzētu, ja virs manis būtu skaidras debesis Acis vaļā. Prāts ir skaidrs Man vēl daudz kas jāpavēsta, bet tas nāks ar laiku Bet sevi neredzu ne partijā, ne dvuļā Neatzīstu melus. Kardināls kā Pujāts [Piedz. 2x]