InterMeco - Viendienis lyrics

[bīta autors: InterMeco] [1. pants: InterMeco] Es nevēlos atstāt šodienu bez sapņa Bet ja rītdiena ir akla, es vismaz likšu tai dzirdēt No šī paša šķīvja ēdīšu vēl rīt, jo paņemu spēku Arī spēcīgie krīt, un tā ir līguma izveide Bezcerīgs, jo cerība pārāk bieži mierina muļķus Tāpēc nenāk pie manis, un kad man neklāsies labi Iešu no otras puses, jo tā pienākas, kad te lēkā tie svari Pie rīkles šodiena, bet tieši tā te krāsies tie gadi Uz grīdas sapņi un pāris līķi uz ceļa Ja būtu dzīvojis tikai šodienai, būtu miris jau sen Es zinu, kā ir nezināt, kā ir! Dienu atnes kurjeri Uz grīdas mani sapņi, vismaz zinu, kur tie ir Man ir iemesli, ne atrunas, man vajag rakstīt un griezt Jo darbs jāprasa no sevis, to nevar prasīt no dienas Un es eju uz priekšu, pat ja apkārt logiem ir nakts Cauru mēnesi, jo es nevēlos atstāt šodienu bez sapņa [Pāreja 2x] Zinu, nespēju lekt pāri soļiem. Nevelc visu no vienas dienas, katra diena ir šodiena [2. pants: Emu] Ja es pat ietu ērmoti, un normāli nezinu, ko teikt tiem Es labu dienu neatdotu, pat ja man atņemtu sveicienu Jo to reti lieku iedot. Kaut es redzu dienas vienoti Bet ja @ziņas beigsies, vai mēs nebūsim tīklā Un es nejūtu līdzi, ja man nestāv dvēsele blakus Ietu tērēt mēs naktis, kaut lai nopirktu Dienu ( -Lasi!) Mēs tur mērķējam paši, bet par to zina tik` acis Jo mums zem tām loki. Un te, kā proti, es kā kore, ja Pat manī neredzi Seulu, jo arī nereti te guļu, esot augšā Nesot kaut kā sevi šodien, lai es rīt ietu pats It kā skops ar maizi, bet rītdien būs bads ( -Bads!) Un ko tur vairs? Ja nevāries par sekām, un tu nemācies no sekām Plus te, man šķiet, nav retāk sapisti sapņi rīt, ja nedrāzies pats vakar Jeb nesāc iet pats tagad pakaļ mērķim. Te nav kapeņu manam mērķim Bet to glabāju, jo es kā lāde it kā Kadiljaks, un tas nav manāms Ja tev nav plāna, tāpēc rasē, kad ir nakts, fakts Es nevēlos atstāt šodienu bez sapņa! [Pāŗeja 2x] Zinu, nespēju lekt pāri soļiem. Nevelc visu no vienas dienas, katra diena ir šodiena [3. pants: Van Semial] Es nevēlos atstāt šodienu bez sapņa Reālos apstākļus apsvēris, man sejā jau lasāms – Es nedzīvoju 24, nepiedalos Lemānas mačā Kaut turpināšu skriet pirmais, līdz mani audi no ceļa jau atārdas Es esmu apsolījis jau sev un crew, un tuvajiem tik sasodīti daudz Tad nu tās dienas brīži, kad pāris vienības tuvinos tam Ir tik skaistas, ka Afrodītei skauž, un nekas nav līdzēts, draugs Ja esi autā tik bieži, ka drīz jau tas būs līķauts Ja sēdi netā tik bieži, ka rīt būs jāmeklē E-dienu kartē E-talonus atstājot uz galda Bet esmu patosa pilns ne laiku, bet lateksu vilkt Garumā, lai drāztos pēc sava un paspēt, lai ilgi Varu būt No1 uz rapa; Skils augs, ļauj tam nobriest kā asnam - Es nevēlos atstāt šodienu bez sapņa!