Ir tūkstoš un deviņsimt astoņpadsmit Un Krievijā pilsoņu karš plosās Šauj sarkanie baltos un baltie šauj sarkanos Un latvieši visiem pa vidu Un Ukrainā Kurzemes bēgļu tik daudz Kas Kijevas apkārtnē dzīvo Tie vakaros latviešu biedrībā sanāk Un runā, kad varēs braukt mājās Kādā vakarā iestaigā puišeļi divi Starp desmit un piecpadsmit gadu No vecākiem nošķirti Krievijā svešā Tie mēnešiem cietuši badu Tad gādīgas rokas tos pabaro labi Ar biezputru karstu un tēju Bet rītu mums noteikti jāstaigā tālāk – Zēns stāsta ar nopietnu seju Tad vietējie uztraukti baras uz zēniem: Nu vienkārši traki jūs abi Bet jaunākais mēģina mierināt visus: Mans brālītis mani uzmanīs labi Tik parādiet ceļu uz mājām Lai zinām, uz kurieni iet Tik parādiet taisnāko ceļu Kas aizved uz Kurzemi Un agri no rīta tie aizsoļo prom Ar kareivju zābakiem kājās Tiem Ukrainas vēji kā buras pūš skrandas Un cerams, ka aizpūta mājās Ir tūkstoš un deviņsimt astoņpadsmit Un Krievijā pilsoņu karš plosās Šauj sarkanie baltos un baltie šauj sarkanos Un latvieši visiem pa vidu Un latvieši visiem pa vidu