Man šķiet, ka uzslavas vaj'g atcelt fiksi Jo zini, vecais, tu aplaudējot pats sev sit Visas armijas ir tikai jauni „Waffen” čista Vārdi ir spēks, pat, ja tikai pacels bišķi Ļaudis rīmējas, zini, visas dekādes, vasaras Man šķiet, ka visi bērni ir savu vecāku atskaņas To visu saskatīt, ja ir vēlme, ir viegli Zemestrīces – man šķiet, tās ir velna pirdieni Esmu skaļš šeit tik' uz kika, protams Jo mūsu skaļumu poga ir citu domas Nafig naidu, tas tik' kavē un posta Man šķiet, ka daudzi ēd tik', lai varētu kost Tā to redzu, kad dēļ piķa visi vārās vēl Pat koki aug gari, jo Saule izskatās kā zelts Man ir sapnis un moš' to šeit pamana katrs Bet man mute ir, lai noliegtu to, ko pasaka acis Fobijas pāriet – gads būs labs un zeme ziedēs Bet mainies tu, nevis tas, kas tevi biedē Būtu labi, ja par vārdiem dotu naudu simtos Bet nu, dzīve pārvēršs domu graudus miltos Tu redzi sistēmu, kur izvēlas deputātus? Tā ir pāris džeku iztēles rezultāts Karš, kur sarunu tu nemeklē, bet tēmē Es to neiedomātos, ja neredzētu TV Tā man šķiet, to tu redzi, kad ir blunt's Mēness ir neizdevies Zemes variants Kad nevaj'g saziņu un jaunas atmiņas paurī Labas austiņas ir kā acu plakstiņi ausīm Nauda ir dievs, vai tev tāda afiša traucēs? Ja tie ir dārgi, nevis zīdaini, bet ratiņus auklē Mūsu iedomas ir bardaks, ja papēta Nez' ko domā rasisti par sarkano planētu Jēzus piedos, ja liekos izlepis Viņš nāks no debesīm, ja iedos izpletni Jo arī mans prāts ar laiku pamodās Es saku šos vārdus tev, lai tu padomātu