[1. pants: Emu] Mēs ejam, darām visu tikai sistemātiski Mēs mēdzam sajust vienmēr tikai sistemātiski Mēs ejam tur, kur viss notiek sistemātiski Mēs ejam tur, kur viss notiek sistemātiski Viņš ir bieži nenosvērts it kā nav tā uz svariem Lieki nedod vārdu pats kā tam plaukstā tas paliek Viņam ir rīti bez zonas it kā neuztver, kur būtu tas Tad viņu neuzcelt kā mūri, bro Jums viņu neuzmest kā lūpu Ja pat viņš ir jūsu sejās tā kā makijāža Un no pūļa cenšas tālāk maksimāli būt Jo šķiet te kvantitāte jūt tikai pēc etiķetes Viņš bez robežām un malām jūt, ķipa bez perimetra Kluss un nolādēti savāds, viņš ķipa bez decibela Bet nokārto un savāc te pats savus mēslus tā kā asenizācija Viņš ir pēc paskata vēss it kā bez asinīm radīts Es, viņu saticis, sacīju: „Pastāv neracionālas jūtas mums Bet esam emocionālas būtnes, un man po`, cik cieti Tavi stāsti, draugs, nestāsti, ka neesi spiedis savas mātes galvu Pats pie savām krūtīm.” Un man apnicis ir mūžīgi Tik` pēc grafika redzēt būtību jūsos Es nedaudz atpalicis, bet tev nelūdzu, lai pagaidi [Piedz. 2x] Mēs varam paākstīties tagad, pat ja nebūs pa tavai gaumei Ja nejūtos pārāk laimīgs Nerūp man tagad mainīt Sevi pienākuma pēc – Tas nebūs te kādam vajadzīgs! [2. pants: Edavārdi] Vai tu man*s jokus sapratīsi. Bez kola, iekavas Vai varu būt savādāks tad, kad kloni pielavās Un nepateikt ne vārda tev kā kad koma iestājās Un nepieņemt alkoholu, ko ar kolu piedavās ..Citi uzskati jau paša esencē Tu vari vairāk sajust, zini svešo labāk necenzē Varbūt.. šis ir banāls un ir garām, p-s-c Bet vai tu jutīsi labo, ja tas nav tavā frekvencē Acis bolīja, kad es bliezu šādā alegorijā Streso, ja nespēj ielikt mani kādā kategorijā Ar to cīnīties nav. Dukas brāl Tapēc smejos, kad vaig`. It kā man kut, kad stāv Uzvedos pēc normām, nav bail, ko pūlis padomā Es pārtulkoju prosta, ko jūtu jūsu valodā Kā savādāk jums saprast, ko jūtu - grūti sadomāt Es pārtulkoju prosta, ko sūtu jūsu valodā [Piedz. 2x] [3. pants: Van Samiel] Viss, ko es daru – jokoju nepiemērotos brīžos It kā jūsu smiekli pēc grafika, tu jūdzies kā rati Kad lūpu kakti nolaižas, jo bail par to, ko citi padomās Bet viņi domā kā tu, un tas ir čista abloms, huh? Tu gribi just. Vienkārši just, elementāri, tas ir deminutīva Zatlers tev uz sirds, jo negribi valdīt pār to, kas iekšā tev pukst Bet, kad tiešām iesāpas, tu izliecies stipra It kā tas būtu tavs pienākums – kas par figņu... Ko tu gribi panākt, kad esi jau pirmā, jā man riebjās Kad lielās ar luksu, bet es labāk nopērku kožņiku Nekā audzēju biezu ādu kā tu, nez Vai viņa ir saspīlēta arī, kad kniebjās, nu Tas skan loģiski, bet, kad es iebāzu, viņa iegrābjas Palaga šķiedrās un tur tās, es zinu, kas tev uz sirds Jo iedevi man kurvi Nav jābūt kanibālam, lai zinātu, kas ir sirdsēsti Nav jābūt apzinātai bildei, lai izjustu tikai pikseļus