Ansis - Nepiespiests lyrics

Zinu zini, kā ir pamosties bez cerības Apņēmības pilns, citi teiks, ka tā nav derīga Un plānu līdzjūtīgi perina, lai savu iegūtu Es zinu to, kā paziņas kļūst par baru piekūnu Pusbads, meningīts, šaubīgas vielas Un, lai nokāptu nost, man tika laupītas dienas Ar saviem dēmoniem cīnījos līdz salīgu mieru Vienmēr uzticies sev, ņem par palīgu cieņu Čiekurkalns, Teika. Es lieku pats veiklāk No apziņas atziņas šim stāstam bez beigām Zinot, ka šeit man par labiem darbiem ir mazs Honorārs. Vienalga. Maniem vārdiem ir svars Rīga asinsritē. Mūzika sirdī Viss būs tāpat. Grūti, ja mirklī Pie izmaiņām nepierod, kurām nezinu galu Neatzīstu kā pontus, melus un čekistu varu Ielās nemanāms kā kauns neliešu acīs Vairāk par naudu Es neciešu prasīt Neiešu lasīt muļķības, kuras nīst te Rīgā Esmu divreiz spēcīgāks nekā īstenībā Dienas visbiežāk liekas vienādas pazudušam Viens izcieš ciešanas kā pienākas – mūžam Šeit jābūt spēcīgam, vājos blēži dabūt tīko Es zinu to, ka patiesība bieži pazūd strīdos Esmu priecīgs, jo Es un mani brāļi Taisām pie bīta tā, ka naidniekiem plīst kapilāri Visai kapitāli slēpjas kardināli pelēkie Ar savu kāri slēpto – izcelt piķi – jokot nemēdz tie Es biežāk sabiedrībā jūtos vientuļš nekā vientulībā viens Man bieži pazūd nebūtībā dienas Ja pelnītu ar šo, tad saņemtu maz Bet, ja nolikšu karoti, tad Es paņemšu nazi Neviens man sevi neatņems – uz rokas rakstīts Šim stafam starojums – tas dod pa acīm Sevi par niecīgu liels dēvē reti Es sev meklēju vietu it kā Dievs spēlē tetri [outro]