Ansis & Oriole - Reparācijas (pied. Edavārdi) lyrics
Ansis: Helikoptera ēna, pilsētas Ainavā medī hoteļa ēku, lai smidzinātu Indi. Kamuflāža, gāzmaskas, divi balti Cimdi, acis ir baltas, jā, pār viņiem valda Himnas... Drīz padodas parādes durvis Vienība sakustas, lai panāktu žurkas. Klusi un Operatīvi operi slīd pa hoteļa grīdu Rāciju spīkeros distortēti gospeļi sīc: Edavārdi: “Līmeni celt — goda lieta kā disks Mikrofons nav rotaļlieta kā lifts Es daru; nav te domu lieku un viss Dzīvi pavadu ritmā — roku lieku uz (sirds) Sēžu melnā baikā, pīpētavā Atkal rakstu, tekstu savu slīpē labāk, jā Reps par repu — tas nav, nīdēj, garām Jo repā ir vairāk kā dzīvē tavā! Bez grācijas, esam šīs nācijas kristāls Nevis hits, bet signalizācijas signāls! Nelietojam mēs, mūsu nāsis ir stipras Uz galda nav koks, tas ir kālija nitrāts Nedabūjam medaļas par padarīto, paskaties te Nav pat podesta. Tāpēc savu paņemam un Dzeram šodien tikai to, ko malko Kokers Parādam, kā jādara, par arābam un japānim to Repa sūdu, tas ir mūsu, balto, kodekss Kamēr tu dzen bezsakaru, lirika tava man pasaka Ka drukājot bija ieslēgts auto-korekts.” Ansis: Pa trepēm zābaku koris, zem kājām basi rīb Bezjūtīgas sejas sper soļus pāri asinīm Augšā panika; netur vairs to masu grīdas Lūst caurumi griestos, parazītu acis spīd! Edavārdi: “Negribam bērnus pat pasaudzēt, nākam uz Scēnas, mums izspiežās vēnas pat pakausī Pohuj par visu, laiks okupēt visu, tas Sprādziena vilnis, bļeģ, ēnā pat pakausē Botas un drēbes, likts trotils uz spēles ir Bet ansis upura jērus liek pagaldē Atkārtot mājās šo nemēģini, tas būs Sāpīgāk kā Jēzum aplaudēt.” Istabas daudzas, jā, te ir, ko ķemmēt! Paveram durvis — tās krīt no eņģēm Sadalam grupas, it kā spēle, bet nē; Telpas tik melnas, te pat ēnas met ēnu! Uz vēnām ir rētas, jo sienās ir naglas Mēs vientuļi atkal, kā dēli bez tēva Putekļi, mēsli, no kuriem smērējas botas Kukaiņi iz'stās kā spēļu pēdējie bosi Biedri stīvi pretī nāk, rīki secībā: Inde, gāze, lukturis spīd kā Pestītājs. Drīz būs festivāls Vietā, kur griesti par grīdu netīrāki... Ansis: Kā nekad skrien prusaku kājas, gaitenī gāzes Mutuļi gāžas, un to neaizkavē Musara vāks, tikai paildzina plēve no maizes Kukuļa nāvi — tā bija drusku par plānu! Edavārdi: Mūsu gaisma spīd un tā pilda bezceri Virmo te putekļi tajā tik daudz, ka tie Izskatās kā vecas filmas efekts Katram ir kombinezons balts un te koridors Auksts, bet par spīti tam bruņu, bļe, vestes vēl Silda perfekti. Te izejas Zīmes nav, bet skats ir drumāks kā bardaks pēc Cīņas; tik tumšs, ka plāns ir mums izlasāms Grūtāk kā “Arstarulsmirus”. Nogriežas Citur kāds, pazūd un pulkā kāds atkal ir Miris. Tad pamanam neviļus istabas Dūmakā acis un ribas, metam tad Granātas bumbas pat sakaru rācijas Ūdeni svēto, pat maizi, pat Vīnu, jo mums ir(a) gana kā Āfrikai Bradāju pūžņus un pūšu to Gāzi, līdz palika pāri tik' miroņi... Man nebij' ne jausmas tai momentā Ka tarakāni var lidot, bet beigās Tie krita kā Kārtagas ziloņi! Ansis: Zemāko stāvu gaiteņi klusumā stāv un tur kā Smiltis no tapetēm krīt blusas un tārpi Masu kaps — vienība kustas tam pāri Gospelim atskanot klusi no rācijas: “Es tikko biju istabā ar karali Jā, dzirdi es tikko biju istabā viens Un kad tu mani mani tā kā naudu, tu mani čali, kas Ķipa paēd no repa, bet izskatās tievs Pacani prasa: “Kā var tik krimināli bliezt?” Krimināli viegli, ja tikai tu zini, kā bliezt! Slauc pats savām rokām to govi, bet paturi prātā, ka Rezultātā jāsataisa minimāli sviests Mēģini labāk... es jau zinu, kā Tev ies Himnas (āāā!), jo lirikā “Dievs”! Un labākais ir tava seja, kad tu māci mani... Zini, vēl labāk ir, kad tu ej, nevis nāc, jā Mēs būvējam ceļus, un redzam tos darbībā, bieži Sadzirdot ļaudis par mums jau teikas tagad stāstam "Viņi dzīvoja mūžīgi mūžos laimīgi, jo Nerubīja to fišku", tās ir beigas tavam stāstam!” Edavārdi: Varbūt te pienāks tas brīdis, kad debili Stresot būs stulbums un saule te iespīdēs Pat, ja to nemīli, ieslēdzot sešos jau Spuldzes. Rozā būs sienas un Bērni, bļe, smiesies tik debili, lecot uz Gultas. Un aina tā radīs tad Siltumu tevī kā delfīni, lecot no Ūdens. Viss smaržos pēc rozēm un Maizes un cienāsies tu te ar baltu Sieru. Kakti būs tīri no Žurkām un pelītes vilks tikai saldu Miegu, bet līdz tam mēs iesim un sacelsim Putekļu viesuļvētras. Ja rācijas Klusēs, tad pienāks tas brīdis, kad vietā to Runās te liesmu mēles... Ansis: Pietiek kurināt, vajag dedzināt nost, tu dzirdi? Pietiek kurināt, vajag dedzināt nost, jā Pietiek kurināt, vajag dedzināt nost Pietiek kurināt, vajag dedzināt nost