Zem mūsu kājām garā iela,
Virs mūsu galvām debess iela,
Deg ielu laternās simt ielu zvaigznes,
Un garāmgājējs sapņus aiznes
Ar spožām kurpēm slaidās kājās,
Uz ielas meitas sarunājās,
Tik spoži laternās deg mākslīgs mēness,
Un balti putni man aizslīd garām
Pie debess loga drūma seja,
Tik pārmetoši skatās lejā,
Kur kādreiz dejoja vējš, tur lietus lija,
Stāv netīrs ubags un dzied: "Tā bija, tā bija"
Vai vēl, vēl kādreiz
Skaidrā būs debess?
Vai vēl, vēl kādreiz
Uzlēks īsts mēness?
Vai vēl, vēl kādreiz
Skaidrā būs debess?
Vai vēl, vēl kādreiz
Uzlēks īsts mēness?
Vai vēl, vēl kādreiz
Skaidrā būs debess?
Vai vēl, vēl kādreiz
Uzlēks īsts mēness?