Skrien zīlīte gar loga rūti,
Tā mana dvēsele man šķiet;
Bez tevis dzīvot tai tik grūti!
Pie tevis tā grib iet.
Skrien zīlīte gar loga rūti,
Deg manī jūta vienīgā
Kas dziļi vīļņo manu krūti,
Lai visu pauž tev tā!
Kur mieru lai bez tevis rodu,
Nav varas vairs, kas šķirtu mūs.
Es tavās rokās visu dodu,
Kas manī bijis, ir un būs!