Daudz zābaku pa zemi staigā
Un manai zemei dikti sāp
Daudz zābaku pa manu zemi staigā
Bet ko tāds zābaks zin no sāpēm
Tas nedomā, bet virsū kāpj
Tie smagi kāpj un kāpj uz ēnām
Uz ēnām, kuras no mums krīt
Kaut suņi izkostu tiem robus
Kaut savā sirdsapziņā sapītos
Kaut zibens iespertu tiem zolēs
Ir mūsu posts šais zābakos
Daudz zābaku pa manu zemi staigā