No mums nav vairāk atkarīgs nekas
Kā ir, tā ir, kā būs, tā būs
Pēc mums – beigta čūska, koks un dēls,
Jo mazāk ir, jo mazāk žēl
Cik regulārs ir kalendārs, kā tas apnicis,
Pēc desmitā nāk vienpadsmitais septembris
Skrien, tu skrien, tu vienmēr kaut kur bēdz
Kā Titāniks no aisberga uz mājām
Skrien, tu skrien no punkta A uz C,
Bet kur tad vecais B? Tas ir jau garām
Tāds rīts, vai tiešām esmu pamodies,
Ja griesti ir, tad grīda būs
Lai iet, nav jēgas pusē apstāties,
Bet ja tas viss, tad tev paldies
Cik regulārs ir kalendārs, kā tas apnicis,
Pēc desmitā nāk vienpadsmitais septembris
Skrien, tu skrien, tu vienmēr kaut kur bēdz
Kā Titāniks no aisberga uz mājām
Skrien, tu skrien no punkta A uz C,
Bet kur tad vecais B? Tas sen jau garām
Cik regulārs ir kalendārs, kā tas apnicis,
Pēc desmitā nāk vienpadsmitais septembris
Skrien, tu skrien, tu vienmēr kaut kur bēdz
Kā Titāniks no aisberga uz mājām
Skrien, tu skrien no punkta A uz C,
Bet kur tad vecais B? Tas sen jau garām
Skrien, tu skrien, tu vienmēr kaut kur bēdz
Kā Titāniks no aisberga uz mājām
Skrien, tu skrien no punkta A uz C,
Bet kur tad vecais B? Tas sen jau garām.