Vai manā vietā kāds maksās pusi no dzīves,
Esmu radīts šīm mīlas mokām (Esmu radīts mokām)
Vai tās sāpes mani reiz atstās vienu vējā,
Nezinot kur esi tu (Nezinot kur esi tu)
Nezinot kā tevi sauc (Nē, nē),
Es visur rakstu tavu vārdu (Rakstu tavu vārdu)
Krasta smiltīs, jūras viļņos, debesīs
Un pat kaimiņmājas trepēs
Kad vairs vietas nebūs kur rakstīt man savas zīmes,
Kā putns sēdēšu es kokā (Sēdēšu es kokā)
Kad gājputnu bari reiz atstās aprakstīto zemi,
Es tiem līdzi lidošu (Es tiem līdzi lidošu)
Nezinot kā tevi sauc (Nē, nē),
Es visur rakstu tavu vārdu (Rakstu tavu vārdu)
Krasta smiltīs, jūras viļņos, debesīs
Un pat kaimiņmājas trepēs
(Kā tevi sauc?) Kad satikšu, tad pajautāšu
(Bet kā tad tevi sauc?) Visus burtus noskaidrošu gan
(Kā tevi sauc?) Savu kautrību es atmetīšu
(Bet kā tad tevi sauc?) Man ir jāzina tas, ko tad īsti rakstīt
(Kā tevi sauc?) (Bet kā tad tevi sauc?)
(Kā tevi sauc?) (Bet kā tad tevi sauc?)
(Kā tevi sauc?) (Bet kā tad tevi sauc?)
(Kā tevi sauc?) (Bet kā tad tevi sauc?)
(Kā tevi sauc?) (Bet kā tad tevi sauc?)
(Kā tevi sauc?) (Bet kā tad tevi sauc?)
(Kā tevi sauc?) (Bet kā tad tevi sauc?)
(Kā tevi sauc?) (Bet kā tad tevi sauc?)