[Ievads: Emu]
Ir pieci no rīta, es neesmu gulējis. Es tev zvanīju, starp citu, jā, tu nepacēli un neredzēji neatbildētos zvan*s, smieklīgi ne? Bet, jā, es tev uzrakstīju, es ceru, ka tu atceries, kā tas bija
[1. pants: Emu]
(Tas bija)
Pie kāda mājās, kabatās grami, pāris grādi un man korišs līdzi
Tava paziņa saka, ka tas ir Dāvis – tā ir Oktāvija
Prieks iepazīties, mīļā. Kaut man toreiz offic pofig bija
Bet pofig slīka un tam offic līdzi mainās pozīcijas
(pirms mēs gultā mainām pozīcijas)
Tā kā Ozīriss es sāku mest aci uz tevi
Un pēkšņi es stāvu bez lata, bet man ir tava kompānija
Es vēl nenojautu, ka tā kā tiltam, tu varētu pāriet man pāri
Un tu spēji sapist manas domas, jo man drāzies caur prātu
Es lieku jūtas laukā, čalis, kas nebūt nav kā īstais piemērs
Jo es neesmu risināms. Mums ciet ir sirdis, jo sirdīs stāv kambari
Šī nav fizika, bet kā ampēri, kaut kas strāvoja caur mums
Un es nevarētu pārdot tās stundas, ko mēs tērējām kopā
Prosta tērzējot kopā, bet man tas šķiet smieklīgi tagad
It kā jūtas pārvērtās jokā. Es varu zvērēt, es zināju
Ka tu mani vērtēji citādi, jo man po` uz drēbēm un ”filām”
Es esmu snare`ā un kick`ā, kaut tas viss beidzās pavisam
Tu paliki šai snare`ā un kick`ā
(Snare`ā un kick`ā un nekā citādi)
[Pāreja]
Diez vai tas bija tā vērts
Bet jau pēc 2`ar`pus mēn
Es devu ziņu, ka tevi
Gribu satikt, jo tikai... (3x)
Verse (Van Semial)
Tevi ievēroju toreiz, kad ienāci bārā
Un liekās jau banāli, bet mums ir kopīga paziņa
Kas arī tevi stādīja priekšā ar palamu Oktāvija
Oktāvija? Tad tā ir tava škoda stāvvietā pie parādes
Ieejas? Nu, protams, ka nav, es nevarēju izmest pat jautru joku
Jo galva dulla, blenzu glāzē kā apsēsts, noslēdzies sevī
Un es apēdu atslēgas. Līdz pienāca vakara nogale jau
Jau? Es negribu, lai tās ir pēdējās atvadas
Tāpēc sarunāju tikties vēlreiz pie pasāžas
Nezinu pats, kur mērķēju, bet matracis tas čista nav
Ko vēlējos atklāt, kad paprasu, vai tiki pie materiāla
Kas segs tavus sapņus? ( -Jā, es tiku budžetā.)
Ā, tu nemaz nepadomāji, ka esmu perverss, tad labprāt
Tiktos vēlreiz, tik` parkā, tad paies 2-3 mēneši, līdz atkal...
Es zinu, kā ir sēdēt uz dope, tu zini, kā ir sēdēt man klēpī
Tad jau esam līdzvērtīgi, tik` pārāk augstu vērtēju tevi, yo!
[beigu skits]
-Eyo, es redzēju, tev telefonā bija daudz neatbildētu zvanu
-Un?
-Nu... Tev kāds zvanīja, kas tev zvanīja?
-Es taču nezinu, kas man zvanīja
-Bet tas cilvēks noteikti no tevis kaut ko gribēja, viņš zvanīja vairākas reizes
-Nu varbūt tas cilvēks sajauca numuru?
-Sajaukt numuru vairākas reizes? Tas ir tas, ko tu mēģini man tagad pateikt?
-Ak dievs! Ko tu tagad ņemies?
-Es ņemos? Tev zvanīja, ne man!
- Tak c'mon, nomierinies! Viss kārtībā
-Ja?
-Jā, viss kārtībā
-Oktāvija!
-Nu?
-Oktāvija!
-Nu?
-Oktāvija!
-Nu beidz, vēlāk. Man jāskrien. Nu beidz
-Oktāvija!
-Nu beidz! Ej prom!
*telefona zvans*
-Jā?
-Čau, čau! Ko daries?
-Čau! Neko, mājās tagad
-Skaidrs. Ko tu tur?
-Ai neko, pagaidām vēl mājās. Mēs varbūt varam vēlāk satikties?
-Ko tu tāda saspringta izklausies, ko? Kaut kas noticis?
-Jā! Viņš atkal mūs pieķēra. Viņš izčekoja man telefonu
-*smejas* Ā, skaidrs, ok! Skandāls, ko?
-Kas tad?
-Skandāls, ko?
-Nu ne gluži skandāls, bet, jā, tu man labāk...
-Pag, kas tev mugurā?
-*smejas* Satiekamies un tad redzēsi!
-Ohh.. Un kā tu domā tikt normāli atkal projām, ko? Tas pats vecais iepirkšanās triks vai arī būs kaut kas cits, tomēr izdomāsi?
-*smejas* Paliekam pie vecā labā!
-Nu labi, tad jau ejam iepirkties kaut kur ap trijiem, ko?
-Nu davai!
-Davai!
-Nu labi, tiekamies! Tu man pietrūksti! Gaidu!
-Tu man arī pietrūksti! Ok, davai, čau