Tas ir draugs, jā, bet nav daudz tādu
Kas ir patiesi un kurus var saukt tā
Debesis pelēkas kā riņķi zem acīm
Sēžu istabā viens, man ir tinte un papīrs
Man ir centieni atbildēt: ko nozīmē draudzība?
Un vai mani draugi ir man brāļi kā Kaudzītes?
– Ar draugiem pavadīts laiks vienmēr ir vērtīgs
Un draugi nebūs Tev blakus dēļ ērtības
Bet ir jābūt kādam kopīgam mērķim
Kas jūs saliedē un rosina ēstgribu
Es sev atbildu un jautāju atkal:
Kas ir tas, kas tur kopā kā sakta
Mani un Tevi, mani un biedrus?
Vai tā ir mūzika, teksti vai viedums?
Vienu atbildi man šovakar nevajag
Lielu bildi veido nelielas detaļas
Lieku punktu, aiz loga satumst
Draudzība ir labums
Kāpēc gan man nenosirmot laikam līdz'
Jo tagad viss ir tā, kā bija reiz
Un viss reiz bija tā, kā ir?
Kāpēc gan man nenosirmot laikam līdz'
Jo tagad viss ir tā, kā bija reiz
Un viss reiz bija tā, kā ir?
Kurš Tev pateiks to, ko dzirdēt negribi? – Draugs
Kurš Tev notic tad, kad Tu sev netici? – Draugs
Un kuram mēle guļ mutē kā zārkā
Kad ir laiks Tavus skeletus sargāt?
– Tas ir draugs, jā, bet nav daudz tādu
Kas ir patiesi un kurus var saukt tā
Jā, nav daudz tādu, ar ko augstāk
Varam uzkāpt kopā un bez šaubām
Tas ir draugs, jā, bet nav daudz tādu
Liels retums, jo draudzība jākopj
To nevar turēt un nokaut kā mājlopu
Ja esat vienā ceļā kā segums
Draudzība ir retums
Kāpēc gan man nenosirmot laikam līdz'
Jo tagad viss ir tā, kā bija reiz
Un viss reiz bija tā, kā ir?
Kāpēc gan man nenosirmot laikam līdz'
Jo tagad viss ir tā, kā bija reiz
Un viss reiz bija tā, kā ir?