Tu esi vienīgais iemesls, kāpēc es elpoju
Vienīgais iemesls, kāpēc man būt
Vienīgais iemesls, man vairāk nevajag –
Tu esi viss, ko es varētu lūgt
Ceļā pie sevis
Es atradu mūs, jo es atradu Tevi
Laime –
Aisbergs bez smailes
Man vajag dzirdēt, kā smaidi
Man vajag redzēt un just
Es esmu sistēma mirēja palātā –
Tu esi pulss
Mūs noklausās dzirdīgas ausis
Man ir aizdomas, ka tas ir uz ilgu
Mūsu priekšā – pasaules aukstums
Mūsos ir siltums
...
"Klau, man ir baigā ideja. Es gribu uzrakstīt albumu
Nē, nu paklausies, es gribu uzrakstīt albumu
Konceptuālu albumu, kas būtu veidots kā stāstījums
Vienas diennakts stāstījums, kurā būtu aprakstīts mans ceļš pie sevis paša
Vai cilvēka ceļš pie sevis paša
Sākot ar to, ka tu atrodies neziņā, tumsā
Tu dodies no šīs tumsas laukā
Un tu dodies, tu daudz ko atceries
Tu pārdomā. Tu nepārtraukti uzdod sev jautājumus
Tu centies saprast, kas tu esi šajā pasaulē, kas ir pasaule tevī
Tu centies tikt galā ar saviem ienaidniekiem, tu centies saprast, kas ir tavi draugi
Tu centies pamosties pats. Tu centies palīdzēt cilvēkiem
Un tu dodies pretī tam siltumam, vienas diennakts garumā
Gan kā fizisks ceļojums, gan kā ceļojums sevī, gan kā ceļojums laikā, tavās atmiņās
Tavos prāta un apziņas stāvokļos, starp dažādiem simboliem
Tu dodies tur un tu mirsti. Vai arī paliec dzīvs
Saproti?"