Man ļoti bail palikt vienam
Man ir bail, ka sev nebūs ko teikt
Man ļoti bail, ka reiz pienāks tā diena
Kad viss, ko jutīšu, manī būs beigts
Beigts kā mirusi mīla un sapņi
Kad mūs modina esības murgs
Laiks ir nežēlīgs, reiz tas man atņems
Visu, kam ticu, visu, kas tuvs
Bet pagaidām viss rit pēc plāna –
Mans nožēlu saraksts ir tukšs
Neviens mani nedzen ar pātagu
Skaļi teikt to, ko cits čukst
Mani vilina baudas un kaislības
Aizmirst, gaida un sauc
Bet saites nedara laimīgu
Arī tad, ja to ir daudz
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Viss ir mūžīgā attīstībā
Kāpēc spītējies tam, kas Tu esi?
Kāpēc posts, nevis palīdzība
Esi sev ceļā uz esmi?
Baznīcas torņi un skola
Cietuma restes un dārzs –
Skaidri tos redzu, bet, protams
Skaidrība reizēm ir zārks
Manas bijušās sievietes
Apprec bijušos draugus
Biju akmentiņš kurpē
Tagad manis vairs nav tur
Cilvēki atnāk un izgaist
Laiks ir uzcēlis žogu
Viens vienmēr būs pirmais
Sarautās saites ir drosme
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī
Ar mani nekas nenotiek, viss notiek manī