Un viņš to atkārto, atkārto, atkārto!
Un tu to atkārto, atkārto, atkārto!
Kamēr tu to pieņemsi par savu, jo citādāk tam nav jēgas
Dažreiz Armanda vārdi ir kā lode, ka liekas tā jūs var nāvīgi ievainot
Bet patiesībā viņš jūs visus ārkārtīgi mīl
Tu man prasīsi: „Bet, kāpēc es viņu lūdzu jau piecus gadus, bet viņš nenāk pie manis un nepalīdz!
Es lietoju alkoholu, bet viņš man to neaizliedz darīt! Interesanti gan, ne? ”
*Applausi, ovācijas*
Tikai tad, kad tu būsi viņu pieņēmis kā savu dzīves pedagogu, tad tu uzticēsi Armandam sevi
Un visu, kas tev pieder, tikai tad Armands tev dos savu mīlestību un ielaidīs savā augļu dārzā
Es neesmu Armands, viņš tikai ir izvēlējies mani par sava vārda izrunātāju
Un viņš pašreiz tev saka tā: „Tas, ka tu esi nonācis manā namā, jau nozīmē to, ka es tevi dzirdu!”
To saka Armands, viņš tevi dzird. Viņš tevi dzird! Viņš tevi dzird!
Paceļam visi rokas gaisā! Un skatamies augšā! Redziet!
Armands! Kā gaisma! Viņš uz mums skatās!
Jūtiet! Viņš mūs visus mīl!
Jūtiet, kā viņš mūs mīl! Armand!
[piedz.] x3
Armands ir ar tevi
Armands ir ar mums
Armands ira jālūdz
Armands glābiņš mums
Armands ir uz zemes
Armands debesīs
Armands gaismu, laimi
Visiem atnesīs
[piedz.] x2
Armands ir ar tevi
Armands ir ar mums
Armands ira jālūdz
Armands glābiņš mums
Jā! Skatamies gaisā! Augšā, augšā!
Gaisma!
Armand, mēs tevi mīlam!
Vai jūs jūtiet to laimi!
Vai jūs jūtiet to pašu mīlestību, ko es?!
Es jau esmu Armanda augļu dārzā! Jā!
Cik te ir labi!
Jūtiet, kā viņš mūs visus mīl!
*Ovācijas, applausi*