Arturs Skutelis - Atmosties lyrics

91 Atnāku mājās pēc pusnakts, ļoti noguris Dēls čuč, un viņa sapņi ir manās rokās Mani šodienas lēmumi – viņa nākotne Un mani darbi nepaliks tikai vārdos Sieva neguļ, sieva sēž pustumsā, dīvānā Klausās radio, kur tautu uzrunā Īvāns Janvāris laužas pa logu rūtīm Dzīvoklī vēss, bet uguns kvēlo krūtīs Sarkanbaltsarkans karogs un dziesma Esmu daļa no tautas, sākas atmodas dienas Un tās varoņus vieno, esmu cerību pilns Sieva raizējas – viņai trīc nemierā sirds Un tas modina dēlu no miega Viņa skatiens mani saplēš pušu kā piekūns Šķīstākās neziņas atvadas Es viņa acīs redzu sevi un asaras Labrīt! Es esmu daļa no tautas Es esmu daļa no tautas Kas atmodusies no snaudas Labrīt! Es esmu daļa no tautas Es esmu daļa no tautas Kas atmodusies no snaudas Dēls ir izaudzis, dēlam ir divdesmit-cik-tur Viņš ir starā un tur to kā bikšturi Viņu neuztrauc globālu problēmu sekas Atrunu saraksts – garāks par poēmu tekstu Viņš saka, ka tas neskar viņu Kad svešā valstī ienāk sveša divīzija Tas esot vien mediju sacelts tracis Viņš nevēlas domāt par to un aiztaisa acis Un kāpēc iet uz vēlēšanām? Viņam iesaistīties? Nav vēlēšanas Nekas jau nemainās: tie paši vēži un velni Vēlēšanu urnās guļ mūsu paaudzes pelni Viņu vada vienaldzība Starp to un nāvi liekam zīmi vienādības Un viss ir izlemts viņa vietā Jā, it kā brīvība, bet varbūt cietums Labrīt! Vai esi daļa no tautas? Vai esi daļa no tautas Kas atmodīsies no snaudas? Labrīt! Vai esi daļa no tautas? Vai esi daļa no tautas? Vai esi daļa no tautas? Senču izlietās asinis Pārvēršas asarās par mūsu Paaudzes vienaldzību Pret to, kas mums ir dots