It kā nakts,
Pat vismodrākais sargeņģels guļ
Un diktors sen pateicis: "Čau."
Un, ja prasītu kaut ko par laiku, es teiktu: "nav..."
Kaut kāds parks, kaut kāds sols,
Es - viens pats un jautājumu tik daudz,
Bet ja tu būtu šeit, man zināt visu, ko zināt nav ļauts
Tad man pieskārās kāds
Vai tā roka vai spārns?
Bet nekā - tik mēness un es.
Asins pulsēja vēnās, bet es jutu kāds tomēr ir šeit.
"nu, tad sāc, nu tad sāc, no kurienes nāc,
un stāsti par to kas nav lemts",
Vēl tik taujāju: "Vai tu to spēsi?",
un viņš teica: "Spēšu gan."
Tad saki man, saki man kā būs labāk
Visu dot vai to, ko var savākt
Saki man, saki man kā būs labāk?
Saki man, saki man kā būs labāk
Citiem ļauties vai kaut ko sevī glabāt
Saki man, saki man kā būs labāk?
Kā būs labāk?