Radio dzied par to dzīvi, kas iet,
Saule te uzlec, te riet
Pāri mums triekts ir šis mākslīgais prieks
Kā lai te nejūtos lieks?
Es nav redzējis tevi jau sen
Un tagad esmu pārsteigts,
Aizejot laiks nav paņēmis neko sev līdz,
Tikai mainījies ārdurvīm kods un ielām nosaukumi,
Tas nav nekas, tas pie lietas piederas
Rīt nebūs kad, ja ne tagad, tad kad?
Ko šodiena mums atnesīs...
Trīsdesmit trīs, divi gari, viens īss,
Sirds tā kā negudra trīs
Es nav redzējis tevi jau sen
Un tagad esmu pārsteigts,
Aizejot laiks nav paņēmis neko sev līdz,
Tikai mainījies ārdurvīm kods un ielām nosaukumi,
Tas nav nekas, tas pie lietas piederas
Es nav redzējis tevi jau sen
Un tagad esmu pārsteigts,
Aizejot laiks nav paņēmis neko sev līdz,
Tikai mainījies ārdurvīm kods un ielām nosaukumi,
Tas nav nekas, tas pie lietas piederas
Es nav redzējis tevi jau sen
Un tagad esmu pārsteigts,
Aizejot laiks nav paņēmis neko sev līdz,
Tikai mainījies ārdurvīm kods un ielām nosaukumi,
Tas nav nekas, tas pie lietas piederas.