Tu nesaki jā, vai gribi pasēdēt divatā.
Tu nesaki nē, vai gribi palikt vienatnē.
Un neskan telefona zvans,
Un nesaprast to man, ko tāda jauna meitene jūt.
Man jau trīsdesmit, Tev tik piecpadsmit,
Bet tu saki man varbūt.
Tu esi alumīnija cūka
Kad pienāks diena, kad dejosim?
Tu esi alumīnija cūka
Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim?
Tu esi alumīnija cūka,
Mīļā, es zinu, ka tev nav sirds
Tas nevar vairs tā tik ļoti vilkties garumā
Tu nesaki jā, ja miegs tev nenāk vakarā
Tu nesaki nē, ja pamostos es pagaldē
Es tikai vienkāršs lauku zēns,
Un nesaprast to man, ko tāda veca tantiņa jūt
Man tik trīsdesmit, Tev jau sešdesmit,
Tomēr saki man varbūt
Tu esi alumīnija cūka
Kad pienāks diena, kad dejosim?
Tu esi alumīnija cūka
Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim?
Tu esi alumīnija cūka,
Mīļā, es zinu, ka tev nav sirds
Tas nevar vairs tā tik ļoti vilkties garumā
Tu nesaki jā, vai gribi pasēdēt divatā.
Tu nesaki nē, vai gribi palikt vienatnē.
Un neskan telefona zvans,
Un nesaprast to man, ko tāda jauna meitene jūt.
Man jau trīsdesmit, Tev tik piecpadsmit,
Bet tu saki man varbūt
Tu esi alumīnija cūka
Kad pienāks diena, kad dejosim?
Tu esi alumīnija cūka
Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim?
Tu esi alumīnija cūka,
Mīļā, es zinu, ka tev nav sirds
Tas nevar vairs tā tik ļoti vilkties garumā
Tu esi alumīnija cūka
Kad pienāks diena, kad dejosim?
Tu esi alumīnija cūka
Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim?
Tu esi alumīnija cūka,
Mīļā, es zinu, ka tev nav sirds
Tas nevar vairs tā tik ļoti vilkties garumā.