Es klaida latvietis, es lēni gāju
Es lēni gāju un pie sevis pārdomāju,
Kur mani raksiet, kad es nolikšu
To karoti ar zelta maliņām
Jau manā dzīvoklī aug divi dēli
Un milzīgs kaktuss skaistā puķpodā
Ar pliku dibenu pa zaļu dēli
Tēvu zeme iebrauc Eiropā
Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā,
Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā
Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi,
Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā,
Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā
Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi,
Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
Es klaida latvietis, es ātri gāju
No savas dzimtās uz pavisam citu māju
Kā mani sauksiet, kad es nomiršu
Par klaidoni vai par pravieti
Es svešā zemē skumji stādu rozes
Un raudot plūcu sārtas magones
Pirms gadiem piecdesmit izvilktas ir lozes
Vai pieneņvīns vai rūgtas vērmeles
Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā,
Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā
Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi,
Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā,
Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā
Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi,
Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā,
Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā
Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi,
Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā,
Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā
Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi,
Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi,
Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi,
Ka vairāk nedzīvojam Latvijā.