Tas notika 1944.gada 13.oktobrī Ķīšezera krastā.
Tu atnāci viena, tevi nemīlēja ne zvēri, ne putni, ne tārpi, ne gliemeži.
Un vienīgais, ar kuru tu varēji atrast kopīgu valodu, bija pilots Antons Šmits.
Sīc manās ausīs ultraskaņas vārds,
Antenas kutina nāsis un maigi šņāc,
Drošības stingrās lences man vairs nepalīdz,
Tik sirmās māmuļas dotais gabaliņš speķa man līdz
Man tikai pieci pirksti, tev tikai trīs.
No tavu acu meteoriem sirds izkusīs,
Nav man rados hercogs Jēkabs, princis vai grāfs,
Nav pilis man ne fabrikas - tik oscilogrāfs.
Vai tu maz atceries,
No kuras galaktikas esi ieradusies.
Lai kas gan notiktu,
Tu nesatiktu labāku astronautu
Pilots Antons Šmits, pilots Antons Šmits,
Pilots Antons Šmits, pilots Antons Šmits
Izrotāta tava galva mazām lampiņām,
Lai cik man smagas kājas, gribu iet līdzi tām,
Gan pusnaktī, gan divos dienā zvaigžņu lietus līst,
Nav labie skotu svārki man, bet bikses, kas plīst
Tev nezināma alus garša, vīna aromāts,
Tik līdzi mazā burciņā kāds kosmisks surogāts.
Šajā Zemes ekskursijā būšu tavs gids,
Ja pazudīsi, atceries - mans vārds ir Antons Šmits
Vai tu maz atceries,
No kuras galaktikas esi ieradusies.
Lai kas gan notiktu,
Tu nesatiktu labāku astronautu
Pilots Antons Šmits, pilots Antons Šmits,
Pilots Antons Šmits, pilots Antons Šmits
Vai tu maz atceries,
No kuras galaktikas esi ieradusies.
Lai kas gan notiktu,
Tu nesatiktu labāku astronautu
Pilots Antons Šmits, pilots Antons Šmits,
Pilots Antons Šmits, pilots Antons Šmits,
Pilots Antons Šmits, pilots Antons Šmits,
Pilots Antons Šmits, pilots Antons Šmits...