Paklausies, ko es tev sacīšu, apsēdies,
Skolā es biju teicamnieks
Bet kāda man jēga no tā?
Piecinieks toreiz bij' nauda un labinieks,
Vaļā bij' Māksla un diennaktnieks
Tagad nav vairāk nekā
Mans biešu lauks aizaudzis sārtām zemenēm
Mans pelnu trauks smaržo kā naktsvijole pusnaktī
Mans skolas draugs pārcēlies pāri jūras šaurumiem
Un dubļu nav uz apaviem
Tikšanos runāsim šovakar desmitos
Kodīsim biezpiena sieriņos Centrālā stacijā
Bet kvartālos bagātos, guļamos rajonos
Stingri noteiktos kavadrātos tagad visi jau guļ
Mans biešu lauks aizaudzis sārtām zemenēm
Mans pelnu trauks smaržo kā naktsvijole pusnaktī
Mans skolas draugs pārcēlies pāri jūras šaurumiem
Un dubļu nav uz apaviem
Mans biešu lauks aizaudzis sārtām zemenēm
Mans pelnu trauks smaržo kā naktsvijole pusnaktī
Mans skolas draugs pārcēlies pāri jūras šaurumiem
Un dubļu nav uz apaviem
Un dubļu nav uz apaviem
Un dubļu nav uz apaviem.