Es ticu savam Dievam, man ar to pietiek
Nespiežu nevienam
Es ticu tam, ka visi darbi nāk atpakaļ kā bumerangs
Es ticu tam, ka nekas nenotiek tāpat vien, tāpat vien
Es ticu tam, ka katrs saņem pēc nopelniem saviem
Dzīvo mierīgi, koncentrējies
Pārāk daudzas lietas darītas tiek pavirši
Mētājās ar vārdiem kā ar akmeņiem
Pasaule ir pilna ar likteņiem dažādiem
Tos kāds pieraksta un rediģē
Šā vai tā, par visu nāksies mums atbildēt
Ir pierādīts, Zeme ir apaļa
Vienā malā pasaki, otrā jau atskan
[Piedz.]
Ar dvēseli nespēlējies, dēls
Jau ir vēls, jāiet gulēt
Ar dvēseli nespēlējies, dēls
Jau ir vēls, tā nav spēlīte
Ar dvēseli nespēlējies, dēls
Jau ir vēls, jāiet gulēt
Ar dvēseli nespēlējies, dēls
Jau ir vēls, tā nav spēlīte
Solījumi, zvēresti
Labāk nepateikt neko, nekā pateikt un aizmirst
Es piefiksēju, ka daudzi melo paši sev
Es kontrolēju, lai nedarītu pats tā
Tā ir tā viena persona, kam var uzticēties
Tas ir tas princips, kas neļauj nomaldīties
Vieni uzbur ilūziju, otri par to maksā
Paļubomu, lai izdzīvotu, jāiet zagt
Tad sods no tiem, kas jau to dara
No dubļiem nav iespējams iziet tīram
Pat lielākie ņuņņas izaug par vīriem
Un vīri pārvēršas par ņuņņām, viss ir iespējams
Man galvenais ir palikt tīram sava Dieva priekšā
[piedz.]
Ar dvēseli nespēlējies, dēls
Jau ir vēls, jāiet gulēt
Ar dvēseli nespēlējies, dēls
Jau ir vēls, tā nav spēlīte
Ar dvēseli nespēlējies, dēls
Jau ir vēls, jāiet gulēt
Ar dvēseli nespēlējies, dēls
Jau ir vēls, tā nav spēlīte