181h - Cikls lyrics

[piedziedājums 2x] Viss iet uz riņķi un tā tas turpināsies Kad tas beigsies un kad tas sāksies Bailes manī vai tā ir nolemtība Mūsu dzīves kā cikls bezgalīgs [1. pants: Ruslans] Netālu no smailes uzbur ainu bez bailes Uztver rāmi un gaidi uzdod pats sev lai Redzētu kā tiek pamats likts Cilvēka acīs nav tikai caurspīdīgs stikls Viss dzīvs kā planēta neapstādināms cikls Nepamanāmi tikt to veido sistēmas triks Miesa un gars kas tam tic Tas liek sekot līdz bez atbildības Augšas ierakstos kas paliek paliekošs un nemirstīgs Vinila dvēsele pilna spirāle ar notikumiem It kā ietetovēta uz apli bez nobeiguma vilina prātus Dzīves statuss kā aristokrātam Darbs dara darītāju netici vārdiem Iztēle stiepjas pāri debesskrāpju stāviem Pasaule griežas uz apli it kā būtu man tā pie sāniem Kas nāk tas aiziet tagadne paliks un būs Tagadne ir Augšas pulss [2. pants: Rihards] Cilvēks viņš ir cikla degviela šodien dzimst kāds rīt nāve paņem vēl vienu Beigas kad pelnos dzīve pārtop Starp Dievu un velnu stāvu uz visuma delnas Vīlies tajos bet vēl izmisīgi bēgu Mana pagātne ir šodienas zobrata ķēde Un bez vakardienas darbiem es nebūtu nekas Un ticu ka karma ir mūsu pasaules a** Katrs aplis ap sauli pieskaita man gadu klāt Prāts kauli un āda ir manas dzīves kalendārs Cik tālu tas stiepsies Man nav ne jausmas Vai savienosies posmi kad piedzimšu no jauna Un mūžība vedīs pāri nemieriem un kariem Pāri netaisnībām viss šķitīs tik patiess Un es sagaidīšu kad beidzot viņi tiksies Tā lidošu es cauri tukstošgades cikliem [3. pants: Vilnis Cik sīki var saskatīt lietu rotāciju Tik tīri var paredzēt to beigu projekciju Viss griežas uz riņķi stundas dekādes un gadi Mēness ap zemi zeme ap sauli zini saule griežas arī Un tā līdz visuma centram prāts vīzijas rāda No kurienes tas viss kāpēc man kaut ko stāsta Es to spētu sajust pats ja man neskalotu prātu Es pat nespēju iedomāties kas stāv tam visam pāri Kas notiks ar planētu kurp mūsu kuģis dodas Starp debesu zvaigznājiem izdzīvot vai iet bojā Kur noslēgsies cikls kas cilvēkam ir dots Vai tas dalīs atomos vai būs kas vienojošs Mēs esam kā šūna lielā visuma organismā Kas turpina traukties tālu nekad nebaidzamā ciklā Te drīkst pieļaut kļūdas mēs nerakstām diktātu Bet tās labot jāpagūst līdz tava dzīve izkvēl [4. pants: Andrejs] Viss griežas uz apli tas cikls pārvalda mani Nevar apturēt to laiku tur kur noveduši gadi Citi nāk daži iet bet es palieku uz vietas Pie zemes zem saules es atradu sev vietu Tas kas mani ar laiku saista es atradu to lietu Turu balansu ar dēmoniem un eju kad vajag skriet Dzīve svaidās un mainās kā cipari uz tablo Tā kā veiksmes spēlē kurā ir tikai viens varonis tu Bez rīcības netiks ieskaitīts punkts Es vados tik pēc instinkta jo kurš tad mani baros Vēlos pārslēgt kanālu jo šeit jau visu zinu Bet cikls vēl nav pagājis nevar mainīt savu gribu Bet es gribu zinot to ka gribēt ir kaitīgi Es laicīgi apzinos sekas un kā tās varēs mainīt Es pakļaujos cikla likumiem un gaidu to brīdi Tad kad manā laukā spīdēs saule atkausēs man dzīvi [piedziedājums 2x] Viss iet uz riņķi ir laiks pretim stāties Ceļš ved uz augšu un nekad neapstāsies Bailes manī ar laiku izzudīs Mūsu dzīves kā ceļš bezgalīgs